close

Uģa Piterāna dabas foto blogs | (page 18 of 33)

home

Uģa Piterāna dabas foto blogs

Makro foto un citas dabas bildes

upiterans.blogspot.com

Rekords pārspēts!

Prieka vēsts - Janvāris vēl nav beidzies, bet es jau esmu pārspējis savu iepriekšējo 'Janvāra putnu listes' rekordu! :) Patiesībā šoreiz es nedaudz slinķoju ar rakstīšanu, jo rekordu patiesībā sasniedzu jau 15. janvārī - tagad, kad pāris dienas neesmu bijis putnos, ir īstais laiks, lai savilktu galus kopā pirms 'finiša taisnes'.


Tātad uz doto brīdi esmu redzējis 80 sugas (saraksts atrodams labajā pusē), kas ir par piecām vairāk kā pagājušogad. Kas pie vainas? Domāju, ka galvenais iemesls tam ir siltais janvāra sākums bez sniega - kādās pirmajās 2 nedēļās Latvijā (piemēram, Užavas lejteces un Nīcas laukos) bija ieraugāma virkne sugu, kuras citos janvāros ir ļoti reti vai arī nav vispār sastopamas. Tā nu 6. janvārī mēs ar kolēģi Ritvaru laimīgā kārtā izdomājām nokļūt līdz minētajiem Nīcas 'putnu eldorado' laukiem un varētu teikt, ka izvilkām 'pilno lozi'.
Rekords pārspēts!
Kanādas zosis
Tā, piemēram, tur viens no spilgtākajiem notikumiem bija 20 Kanādas zosu novērojums, kad tās pārlidoja tieši mums virs galvas. Iespaidīgi! Nekad vairāk par vienu nebiju redzējis. Kā izrādās, tas bija lielākais zināmais bars ziemas mēnešos. Bez Kanādas zosīm tur vēl bija arī meža, baltpieres un baltvaigu zosis - tāpat arī liela čupa ar ziemeļu gulbjiem, kam, protams, pa vidu maisījās arī augumā nedaudz strupākie brāļi - mazie gulbji. Nu ļoti netipiska kompānija janvārim. 
Rekords pārspēts!
Mazie gulbīši
Nākošais spilgtais moments noteikti bija platknābja pūslītis Mangaļsalā - 10. novērojums Latvijā un 1. ziemas mēnešos! Šo putnu 10. janvārī tur redzēja Igors Deņisovs un Kristaps Vilks. Pēc Kristapa zvana es burtiski 10 minūšu laikā biju jau laukā no mājas un metos tālajā ceļā uz Mangaļsalu. Paspēju tur ierasties pirms tumsas iestāšanās, taču no pūslīša nebija ne smakas (kaut gan viņš noteikti tīrīgs putns un neko daudz nesmako)... Tik vien, ka pāris mazie ķīri, kas, pa gabalu uz tiem raugoties, lika manai sirdij vispirms strauji palēkties: "Rau', pūslītis peld!", bet tad, pieejot tiem tuvāk, riebumā noskurināties: "Brr [iespējams, ka kāds necenzēts vārds paspruka šajā vietā], tas tak tikai mazais ķīris...". Vismaz saulriets bija industriāli romantisks. 
Rekords pārspēts!
Šlesera krāni arī gaida pūslīti...
Negribēju gan to tā atstāt, ka pūslītis ir mani šādi uzmetis un tāpēc nākošajā rītā devos to meklēt vēlreiz - tiesa sāku ar Daugavgrīvas mola pārbaudi, kas gan izrādījās bija lieki, jo pūslītis visu to (un vēl nākamo) dienu visnotaļ apmierināti pavadīja šūpojoties viļņos pie Mangaļsalas mola akmeņiem - tajā pašā vietā, kur tas esot ticis redzēts iepriekšējā dienā. Par laimi, pūslīša motivēts, es biju gana agri cēlies līdz ar to laiks pietika atliektiem galiem, lai veiktu episko 2 stundu ceļojumu no viena Daugavas mola līdz otram un nokārtotu rēķinus ar pūslīti. 

Rekords pārspēts!
Platknābja pūslītis - desmitais Latvijā
Un visbeidzot - pēdējais nopietnais putnošanas brauciens šājā janvāra cēlienā sākās vienlaicīgi ar sniega atnākšanu visā Latvijā. Atkal devos apciemot Ritvaru un Liepājas putnus. Interesanti, ka iespējams 15. janvāris Liepājas vēsturē ieies ar vislielāko putnu vērotāju koncentrāciju nelielā teritorijā - Zirgu salā. 
Rekords pārspēts!
Putnu vērotājs?
Un pie tā vainīgs ir necili pelēcīgs putniņš  - peļkājīte (jeb kā vēlāk izrādījās - veselas trīs peļkājītes!), kas Latvijā ir rets ziemotājs. Kaut gan varbūt vainīgi esam mēs ar Ritvaru, jo tajā dienā tieši mums paveicās pirmajiem to ieraudzīt (šajā ziemā gan peļkājīte jau tur bija redzēta) - viena īsziņa,  telefona saruna un pēc stundas Zirgu sala pilna ar dīvainiem cilvēkiem ar okulāriem kaklā, kuru mērķis bija šo ziemas retumu ieraudzīt. Visiem šķiet tas arī izdevās, tā ka Zirgu salu tajā dienā ļautiņi noteikti pameta nedaudz laimīgāki nekā tie uz tās ieradās. Beigās, lai dzīve liktos pavisam salda, kā divas odziņas uz putukrējuma kūkas uz Golodova dambja nolaidās divi lauku cīruļi, kuru izdvestās skaņas uzvirmoja nedaudz pavasarīgas vēsmas gaisā. 

Rekords pārspēts!
Paslēpes ar dienas 'odziņu' - lauku cīruli
Kas tālāk? Vēl jau janvārī ir daudz dienas - līdz ar to man ir lielas iespējas esošo rezultātu vēl uzlabot. Pirmais solis šajā virzienā ir doties mežā (bet tur savukārt spert daudz soļus)! Jā, jo meža sugas man vēl diezgan daudz trūkst... Uz 100 sugām rezultātā laikam īpaši neceru, bet 88-90 sugas janvāra beigās tomēr vajadzētu dabūt. Tiesa nez ko tad es darīšu nākamajā janvārī, jo tādu rekordu pārspēt jau būs krietni vien grūtāk. Bet par to galvu lauzīšu nākamgad! 

Dienas Vabole - Cicindela sylvatica

Dienas Vabole - Cicindela sylvatica
Ziemassvētki pagājuši - var kādu Dienas vaboli atrādīt. Šodienas sugai ir pat latviskais nosaukums - meža smilšvabole (Cicindela sylvatica). Šī ir viena no 6 pie mums sastopamajām sugām un ir viegli atšķirama pēc gandrīz melnajiem segspārniem (citām sugām krietni gaišāki) un raksturīgā spārnu zīmējuma (citām sugām tas ir atšķirīgs). Tā apdzīvo g.k. atklātas, smilšainas vietas priežu mežos - stigas, meža ceļus, klajumiņus utml. vietas. Kāpuri dzīvo ierakušies smiltīs, kur kā slēpnī gaida parādāmies laupījumu. Pieaugušās vaboles spēj ļoti ātri skriet un briesmu brīžos izmanto spārnus un var nolidot vairākus desmitus metrus (kas apgrūtina to fotogrāfēšanu). 
Dienas Vabole - Cicindela sylvatica

Gada Īsākās Dienas Putni

Arī šogad, pateicoties Andra Klepera iniciatīvai, noritēja (nu jau cerams, ka ikgadējais) putnu vērošanas izaicinājums -  cik daudz putnu sugas var novērot gada īsākajā dienā (tādas pat ir veselas trīs). Šoreiz (atšķirībā no pagājušā gada) izdevās vienu no šīm dienām (21.XII) izplānot un veltīt putniem.

Uz vārdu 'plānošana' patiesībā šeit ir jāliek lielākais uzsvars, jo dalībniekiem ir absolūti brīva izvēle - kur, kā un kad tieši vērot putnus šīs īsākās dienas ietvaros. Es šogad liku līdzīgus akcentus kā pirmajā reizē 2009. gadā (kad ar 41 sugu paliku 2. vietā az Sandra Rabkeviča 44 sugām) - apmeklēt sev zināmas vietas un pēc iespējas mazāk dārgās minūtes tērēt pārvietojoties ar transporta līdzekļiem, kuros nevar vērot putnus.
Izvērtējis 2009. gada maršruta (Dārziņi - Ķengarags) trūkumus, šogad veicu korekcijas. Ja starta punkts palika tas pats (Dārziņi), tad tālāk mans ceļš veda uz Getliņiem un noslēdzās Ikšķiles/Ogres puses mežos. Visas vietas man samērā labi zināmas un no dienas gaišās puses zudumā ietu tikai vilcienā pavadītās 23 minūtes.

Iepriekšējā vakarā, sastādot prognozējamo sugu sarakstu, secināju, ka reālais maksimums, ko varētu šajā maršrutā 'izspiest' ir ap 50 sugas. Teorētiski maršrutā varētu sastapt arī vairāk par 60 sugām, bet tāds skaitlis, protams, ir visai utopisks. Sākotnēji gan man šķita, ka pat 50 sugas bez jūras apmeklējuma ir diezgan nereāli. Taču kad pirmo 30 minūšu laikā biju jau ieķeksējis dziedātājstrazdu, dumbrcāli un mazos dūkurus... Jutu, ka šī varētu būt arī veiksmīga diena! Un tā arī bija - kad pulktens sita 12to stundu, ceļmalā ieraudzīju nelielu dadzīšu bariņu, kas bija mana 41 suga dienā. Un priekšā vēl Getliņi un mežs!

Getliņi patiesībā bija tāds neliels 'šāviens tumsā' - ar cerību, ka varbūt starp kaiju baru izdodas kādu lielo polārkaiju vai kādus plēsīgos putnus ieraudzīt u.c. Bet kā beigās izrādījās, tad šāviens tomēr bija garām. Lai arī uz to brīdi tur ieķeksēju 3 jaunas sugas, tomēr visas tās tika redzētas arī vēlāk. Tātad, izlaižot Getliņus, nebūtu nevienu sugu zaudējis (bet 1,5h gan tur palika). Protams, neko tādu jau iepriekš nevar paredzēt. Kgan patiesībā jau labi, ka Getliņos pabiju, jo izdevās būt aculieciniekam diezgan iespaidīgām Vistu Vanaga medībām praktiski man blakus - un pat izdevās to samērā jēdzīgi safotogrāfēt par ko pašam liels prieks.

Gada Īsākās Dienas Putni


Gada Īsākās Dienas Putni

Gada Īsākās Dienas Putni

Gada Īsākās Dienas Putni

Pēdējo dienas nogriezni (~1h) pavadīju mežā, kur sev par prieku izdevās ieraudzīt baltmugurdzeni (215. suga šogad), kuru tajā pašā vietā kādas pāris reizes jau biju nesekmīgi meklējis. Tā ka var teikt, ka šajā dienā pavisam noteikti pavadīja veiksme. Vēl pa gaismu izdevās arī uziet jauktu meža putnu bariņu, kas man ļāva sasniegt tik ļoti kāroto apaļo skaitli - 50 sugas (tad gan es domāju, ka ir tikai 49, jo biju aizmirsis blociņā zivju gārni pierakstīt)! Šis rezultāts man deva atkal 2. vietu - šoreiz dalītu ar Sandri Rabkeviču. Pirmajā vietā ar 52 sugām igaunis Tarvo Valkers (rezultāti TE).

Vai man varēja būt vairāk sugas? Varēja gan, jo Dārziņos neredzēju divas sugas, ko tajā pašā dienā tur redzēja Mārcis Tīrums - ūdensvistiņu (dzirdēju gan šļakstu pie niedrēm tieši tajā pašā vietā, kur viņš redzēja, taču tas, protams, neskaitās) un bārdzīlītes. Ja būtu Getliņu apmeklējumu izlaidis un ar sab.transportu aizbraucis kādas pāris pieturas līdz divām Ķengaraga putnu vietām (avotiņu un 'gubju barotavu'), tad tur pavisam noteikti būtu dabūjis kajaku un lielo ķīri. Varbūt arī ķivuli, kas tur regulāri alkšņos barojas. Un Ķengaragā, protams, krauķis pietrūka. 

Bet tas nu tā - par 50 sugām tomēr grēks sūdzēties, jo tas jau tomēr pats par sevi ir liels skaits un galu galā veiksme man tā jau stāvēja daudz klāt. Tagad līdz Jaunajam gadam putniem varbūt jāliek miers - bet 1. janvārī jau viss sāksies no gala :)

Dienas Vabole - Diacanthous undulatus

Dienas Vabole - Diacanthous undulatus
Šodien aplūkosim vienu no, manuprāt, skaistākajām sprakšķu sugām - joslaino sprakšķi (Diacanthous (=Harminius) undulatus). Raksturīgā zigzagveida zīmējuma dēļ šī suga ir ļoti viegli atpazīstama. Tā ir iekļauta biotopu speciālistu sugu sarakstā un pirms kādiem gadiem 10 tika uzskatīta par pie mums ļoti reti sastopamu sugu (pēdējos gados novērojumu skaits gan ir palielinājies). Joslainais sprakšķis apdzīvo dabiskus boreālos mežus, kur kāpuru attīstība noris g.k. zem atmirušu egļu (šur tur ir minēts, ka der arī bērzi) mizas un to koksnē. Kāpuri ir plēsīgi - pārtiek no citu kukaiņu kāpuriem un kūniņām. Interesanti, ka  sugas attīstības cikls ilgst veselus 4 gadus, kas priekš šāda vidēja izmēra (12-18mm) vaboles ir ļoti ilgs laiks. Salīdzinājumam - apmēram tik pat ilgs attīstības cikls ir vienai no Latvijas lielākajām vabolēm, lielajam dižkoksngrauzim (Ergates faber). Dabā šo skaisto vaboli ir izdevies sastapt tikai vienu reizi - Slīteres Nacionālā parka mežos. 
Dienas Vabole - Diacanthous undulatus

Dienas Vabole - Magdalis carbonaria

Dienas Vabole - Magdalis carbonaria
Šodien dienas kārtībā ir pirmais smecernieks - Magdalis carbonaria. Šajā ģintī ir samērā daudz sugu un tās ir samērā grūti atšķiramas - taču, ja ir kvalitatīvas bildes no dažādiem rakursiem, tad kaut ko var mēģināt arī 'izpīpēt' (var atcerēties gadījumu, kad tā man nejauši 'izpīpējās' jauna suga Latvijai). Te g.k. jāskatās uz snuķīša garumu un formu, priekškrūšu vairoga sāniem (vai ir ar grubuļainiem izvirzījumiem), vairodziņa lielumu, segspārnu punktējumu (šeit tas ir ļoti dziļš un veido izteiktas rievas) u.c. pazīmēm. Par laimi izdevās nonākt pie pozitīva slēdziena, ka šī suga ir M.carbonaria. Suga laikam samērā parasta un tās bioloģija saistīta ar bērziem. Pieaugušās vaboles barojas ar to lapām, bet kāpuri attīstās mirušos vai mirstošos, 2-10cm resnos zaros, kur tie zem mizas izgrauž 5-6cm garas sānejas. 

Dienas Vabole - Paracorymbia maculicornis

Dienas Vabole - Paracorymbia maculicornis
Šodien Dienas Vabole ir pie mums ļoti bieži sastopama suga - koksngrauzis Paracorymbia maculicornis. Pēc ārējā izskata samērā līdzīgs daudziem citiem nelielajiem koksngrauzīšiem (šīs suga prasti ir nedaudz mazāka par 1cm), kas mīl baroties ziedos - brūnganiem spārniem un melnu pārējo ķermeni. Lai šo sugu atšķirtu ir rūpīgāk jāpalūkojas uz vaboles 'ūsām'. To vidējie posmi ir divkrāsaini - ar dzeltenīgu pamatni, kas piešķir tām strīpainu izskatu. Tikai vienai citai līdzīgai sugai tādi taustekļi ir - taču tā ir savas 2x lielāka (līdz 2cm) līdz ar to ir nesajaucama. Visām citām līdzīga izmēra un paskata sugām taustekļu vidējie posmi ir pilnībā melni. Suga ir samērā pieticīga savās prasībās pret dzīves apstākļiem (tāpēc droši vien ir parasta) - to kāpuri attīstās gan dažādu lapkoku, gan skujkoku atmirušā koksnē. Galvenokārt dažāda resnuma zaros, kas kādu laiku ir pastāvējuši un to koksne ir jau samērā satrupējusi. Šāda veida atmirusi koksne ir sastopama praktiski jebkurā mežā. Pieaugušās vaboles sastopamas vasarā (no maija līdz augustam) barojoties uz dažādiem ziediem, piemēram, pelašķiem, dažādiem čemurziežiem u.c. 
Dienas Vabole - Paracorymbia maculicornis

Dienas Vabole - Bitoma crenata

Dienas Vabole - Bitoma crenata
Šoreiz ķersimies klāt mazāka izmēra objektam - spraugložņai Bitoma crenata. Tā ir tikai ~3mm neliela vabolīte, kuras dzīvesveids ir ļoti atbilstošs latviskajam nosaukumam - to tik tiešām visbiežāk var ieraudzīt ļoti veikli ložņājam pa atmirušu koku (g.k. lapkoku - apses, ozloli u.c.) mizas spraugām. Nedaudz saplacinātais ķermenis ļauj tām ērti dzīvoties arī zem mizas. Galvenā prasība ir lai šis koks būtu saules apspīdēts - tātad ēnainos mežos šo sugu nevajadzētu meklēt. Gan kāpuri, gan vaboles ir plēsīgas un pārtiek no dažādiem mizgraužu kāpuriem, to kūniņām kā arī citiem kukaiņiem. Suga pie mums ir visnotaļ bieža - nereti sastopama samērā lielā skaitā.

Dienas Vabole - Anoplodera sexguttata

Dienas Vabole - Anoplodera sexguttata
Šoreiz sanāks nedaudz atkārtoties, jo izloze noteica, ka Dienas Vabole ir sešplankumu celmgrauzis (Anoplodera sexguttata), jeb suga, kuras bilde man blogā jau ir bijusi (šoreiz gan neteikšu kurā vietā tieši - kurš pirmais atradīs, tam cepums). Šī ir Latvijā oficiāli aizsargājama biotopu speciālistu suga. Sastopama g.k. platlapju mežos, jo kāpuru attīstība noris atmirušā lapkoku (ozolu, alkšņu u.c.) koksnē. Pašas vaboles gan vieglāk ir ieraudzīt mežu laucītēs un mežmalās, kur tās mīl baroties uz dažādiem ziediem - piemēram, vīgriezēm un čemurziežiem. Suga viegli atpazīstama, jo šāds krāsojums nav nevienai citai sugai. Latvijā šīs vaboles izplatība ir cieši saistīta ar tādām bioloģiski vērtīgām dabas teritorijām kā Moricsala, Gaujas Nacionālais parks, Pededzes lejtece, Abavas senleja u.c. Ārpus šīm vietām tā ir sastopama ļoti reti.

Dienas Vabole - Platyrhinus resinosus

Sveķu platsmeceris (Platyrshinus resinosus)
Šodien kārta vienam retam un interesantam 'žukam' - sveķu platsmecerim (Platyrhinus resinosus). Lai arī tai Latvijā varētu būt tikai nedaudz vairāk par 10 zināmām atradnēm, nekādos oficiālos aizsargājamo sugu sarakstos suga gan nav iekļauta - taču tā ir biotopu speciālistu suga (tā ir tāda suga, kuras pastāvēšana ir atkarīga no kāda specifiska biotopa). Šīs sugas attīstībai nepieciešama vecu lapkoku (ozolu, ošu, bērzu u.c.), atmirusi koksne. Pēc izskata nesajaucams lopiņš, jo izmēros ir lielākā (līdz 1,5 cm) platsmeceru (Anthribidae dzimta) suga, kā arī šāds samtaini, rakstainais ķermeņa krāsojums ar baltu seju un 'dibengalu' nav ne vienai citai sugai. Es šo sugu esmu sastapis divās vietās - Doles salā un Turkalnes apkārtnē. Dabā to nav nemaz tik viegli ieraudzīt, jo vaboles krāsojums to ļoti labi nomaskē uz koka mizas fona.
Sveķu platsmeceris (Platyrshinus resinosus)

Dienas Vabole - Cassida murraea

Dienas Vabole - Cassida murraea
Šodien aplūkosim vienu krāšņu lapgraužu sugu - vairogvaboli Cassida murraea. Varētu būt viena no visvieglāk atpazīstamajām vairogvaboļu (Cassida sp.) sugām - jo tai ir tikai vēl viena cita līdzīga un pie mums ļoti reti sastopama suga (Pilemostoma fastuosa). Tai tēviņiem melni plankumi ir arī uz priekškrūšu vairoga, segspārnu plankumi atšķirīgas formas un paši segspārni daudz gludāki, spīdīgāki. C.murraea Latvijā ir sastopama samērā bieži - man gan izdevies to ieraudzīt tikai vienu reizi Čužu purvā. Kā jau lapgraužiem raksturīgi, šo sugu jāmeklē uz augiem, kas tai vislabāk garšo - šajā gadījumā tās ir staģes (Inula sp.) un mētras (Mentha sp.). Šķiet, ka šis konkrētais eksemplārs kā reiziarī sēž us staģes (iespējams vītolu staģes) lapas - dabā gan to aizmirsu piefiksēt, jo laikam biju diezgan sapriecājies par šīs skaistās vabolītes atrašanu.
Rekords pārspēts!Dienas Vabole - Cicindela sylvaticaGada Īsākās Dienas PutniDienas Vabole - Diacanthous undulatusDienas Vabole - Magdalis carbonariaDienas Vabole - Paracorymbia maculicornisDienas Vabole - Bitoma crenataDienas Vabole - Anoplodera sexguttataDienas Vabole - Platyrhinus resinosusDienas Vabole - Cassida murraea

Report "Uģa Piterāna dabas foto blogs"

Are you sure you want to report this post for ?

Cancel
×